Parastās epoksīda savienojumu vielas

1. Etilēnoksīds
Zināms arī kā etilēnoksīds, 1,2-etilēna oksīds, dihidroetilēna oksīds. Uzliesmošanas temperatūra -28,9 grādi . Sajauc ar gaisu, veidojot sprādzienbīstamu maisījumu. Saskarē ar amīniem, amonjaku, kāliju, kovalentiem hidrīdiem, lai radītu sprādzienbīstamu polimerizācijas reakciju, reakcija ir bīstama. Saskare ar ļoti aktīvām katalītiskām virsmām (bezūdens dzelzi, alvu, alumīnija hlorīdu, tīru dzelzi, alumīnija oksīdu, nātrija hidroksīdu), veidojot spēcīgas ķīmiskas vielas. Pārkārtošanās vai polimerizācijas eksotermiska reakcija. Reakcijas var izraisīt arī neliels daudzums spēcīgu skābju, sārmu metālu un oksidētāju. Izvairieties no saskares ar varu, magniju, dzīvsudrabu, sudrabu un to sakausējumiem (ieskaitot lodmetālu), lai novērstu sprādzienbīstamu acetilētu metālu veidošanos.
Novērst konteinera bojājumus, karstumu un gaismu. Tas var reaģēt izolatorā, veidojot polietilēnglikolu, kas spontāni rada siltumu un aizdegas<100℃. It reacts violently with strong oxidants, alcohols, aluminum, amines, glycerol, nitrogen pentoxide, and m-nitroaniline; it is incompatible with ethyl bromide, magnesium perchlorate, mercaptans, salts, alkanethiols, and flammables. Low conductivity, static electricity will be generated when flowing or agitating. Attacks some rubber, plastic and cotton fabrics.
2. Propilēna oksīds
Zināms arī kā propilēna oksīds, metiletilēna oksīds, 1,2-propilēna oksīds, 2,3-propilēna oksīds. Uzliesmošanas temperatūra -37.0 grāds . Sajauc ar gaisu vai skābekli, veidojot sprādzienbīstamu maisījumu. Bīstama polimerizācija notiek ar skābēm, kodīgiem sārmiem un perhalīdiem; reaģē ar ūdeni un ūdens tvaikiem, veidojot nestabilus peroksīdus. Reaģē ar skābēm, amonjaku, amīniem, acetilētiem metāliem un absorbentiem uz māla bāzes; nesaderīgs ar bezūdens metālu hlorīdiem, amonija hidroksīdu un sāļiem. Zema vadītspēja, plūstot vai maisot radīsies statiskā elektrība, un tās tvaiki var aizdegties. Uzbrūk dažiem gumijas, plastmasas un kokvilnas audumiem.